IVO lea Sosiáldepartemeantta vuollásaš stáhtalaš eiseváldi ja ožžo jahkásaččat reglerenreivve ráđđehusas. IVO ovddimus bargu lea bearráigeahčču ja lohpegeahččaleapmi dearvvašvuođa- ja buohccedivššus, sosiálabálvalusas ja doaimmas mii lága mielde addá doarjaga ja bálvalusa muhtin doaibmahehttejuvvon olbmuide.
Eiseválddis leat sullii 770 bargi. Bargu bearráigeahčuin čađahuvvo guhtta bearráigeahččoossodagas miehtá riikka. Ossodagat lohpegeahččalemiide ja analysii leat sajáiduvvon Stockholmii, nugo eiseválddi golbma oppalaš ossodaga.
Bearráigeahččoossodagat
Bearráigeahčču jođihuvvo guhtta bearráigeahččoossodagas mat leat sajáiduvvon Ubmejii (nuorta), Stockholbmii (lulli), Örebroi (gasku), Jönköpingii (oarjelulli), Göteborgii (oarjedavvi) ja Malmöi (oarje). Visot bearráigeahččoossodagain lea ovddasvástádus:
- Bearráigeahččat doaimmaid dearvvašvuođa- ja buohccedivššus ja sosiálabálvalusas.
- Bearráigeahččat duođaštuvvon bargiid ja maid ilmmuhusaid Dearvvašvuođa- ja buohccedivššu ovddasvástáduslávdegoddái (Hälso- ja sjukvårdens ansvarsnämnd, HSAN) mii guoská máhcaheami duođaštusain ja iežá dohkálašvuođain.
- Ovttaskasaid váidaleamit pasieantasihkkarvuođa lága mielde.
Dasa lassin bearráigeahččoossodagain leat erenoamáš ovddasvástádusguovllut čuovvovaččat:
Ossodat nuorta
- Gieđahallan váruhusain IMI:s (diehtojuohkinvuogádat EO siskkit márkanii) mii guoská dieđihemiid iežá eurohpálaš riikkain dohkálašvuođagáržžidemiid birra dearvvašvuođa- ja buohccedikšobargiide.
- Dárkkistus duođaštuvvon dearvvašvuođa- ja buohccedikšobargiin (Kontroll av legitimerad hälso- och sjukvårdspersonal, KALP.)
Ossodat lulli
- Áššit pasieantajournálaid billistemiid birra.
- Bearráigeahčču doaimmain mat gieđahallet varra ja gođusdoaimma ja maid ovttastahttin eiseválddi varra- ja gođusdoaimmas.
- Ovttastahttin eiseválddi doaimmas mii guoská dálkkasteknihkalaš buktagiid ja apotehkabearráigeahču.
- Oamasteaddje- ja jođihangeahččaleapmi SoL ja LSS mielde.
Ossodat gasku
- Áššiid sirdin gielddaid gaskkas SoL mielde.
Ossodat oarjelulli
- Eai doaimmahuvvon mearrádusat ja oiddolaš duomut.
Ossodat oarjedavvi
- Ovttastahttin mánáid- ja nuoraidlinjjás.
Ossodat oarje
- Gieđahallan ilmmuhusaid birra lága mielde diehtojuohkinsihkkarvuođa birra servodatdehálaš ja digitála bálvalusaide (NIS-njuolggadusat).
Ossodat lohpegeahččaleapmái
Ossodat lohpegeahččaleapmái, mii lea Stockhoalmmas, lea ovddasvástádus lohpegeahččaleamis ovttaskas doaimmade sosiálabálvaluslágas ja lágas suoji ja bálvalusa birra muhtin doaibmahehttejuvvon olbmuide (LSS) ja muhtin lohpegeahččalemiin dearvvašvuođa- ja buohccedivššus.
Ossodat analysii
Ossodat analysii lea ovddasvástádus analysas ja metodaovddideapmái, geavahuvvon dihtorjođihuvvon analysa, gieđahallan statistihkas ja registaris ja maid čuvgehusbálvalus.
Eiseváldeoppalaš ossodagat
Váldodirektevrra ja dat golbma eiseváldeoppalaš ossodagas leat kontuvrrat Stockhoalmmas. Eiseváldeoppalaš ossodagat leat váldodirektevrra bargoveahka, ossodat plánemii ja gulahallamii ja maid ossodat doaibmadoarjagii.
Váldodirektevrra bargoveahka dorjo váldodirektevrra earret iežá mii guoská barggu eiseválddi jođihanjoavkkuin ja eiseváldejođiheami olgomáilmmioktavuođaiguin. Doppe lea maid guovddáš sajáiduvvon riekteossodat.
Ossodat doaibmadoarjagii lea ovddasvástádus eiseválddiid čáliheapmái, ekonomiijai, IT, HR, gávppašeapmái, sihkkarvuođas ja siskkáldas bálvalusas.
Ossodat plánemii ja gulahallamii lea ovddasvástádus eiseválddi preassabálvalusas, webbadoaimmahagas, strategalaš gulahallanbarggus ja doarjja eiseváldái mii guoská plánema ja válbmema áigumušain sihkkarastit vai eiseválddi árvvoštallamat ja mearrádusat dahkkot ovttalaččat, beaktilit ja strategalaččat.